Traberhofa - cilvēku pūļi Rozenhaimā

Līdz pat 30 000 palīdzības meklētāju 1949. gada septembrī ik dienas pulcējas pie Gröninga

Pēc Haidelbergas pētījumu noslēguma 1949. gada augustā Bruno Grönings devās uz Dienvidvāciju. Viņš gribēja izvairīties no kņadas, kas bija sacelta saistībā ar viņa personību, un pārcēlās uz privātu īpašumu Rozenhaimā netālu no Minhenes. Sākumā viņa uzturēšanos tur izdevās paturēt slepenībā. Taču pēc tam, kad pirmie laikraksti ziņoja par viņa ierašanos Bavārijā, sāka plūst milzīgi cilvēku pūļi.

Līdz pat 30 000 cilvēku ik dienas devās uz Rozenhaimas Trāberhofu. Par to stāstīja presē, radio un iknedēļas ziņu programmā. Tika pat uzņemta kinofilma ar nosaukumu „Grönings“, kurā bija dokumentēti notikumi saistībā ar viņu.

Bībeliskas ainas

Laikraksts Zeitungsblitz otrajā septembra nedēļā īpašā speciālizlaidumā rakstīja: „Pa to laiku bija sapulcējušies vairāk kā desmit tūkstoši cilvēku, kuri jau stundām svelošā karstumā gaidīja lielo mirkli. Tad Grönings iznāca uz balkona, uzrunāja cilvēku pūli un izstrāvoja savu dziedinošo spēku. Cieši viens pie otra saspiedušies stāvēja cilvēki, lai jo pilnīgāk saņemtu viņa ‚dziedinošo strāvojumu‘. Jau sākās vissmagāk slimo reakcijas viņu ratiņkrēslos un sēdekļos, arī atsevišķi perifērijā stāvošo reakcijas. Atkal pusaklie sāka redzēt, tie, kas līdz tam nespēja staigāt, atkal varēja piecelties, paralizētie atkal spēja kustināt savus stīvos locekļus. Tūkstošiem cilvēku stāstīja par pastiprinātām sāpēm slimajās ķermeņa vietās, par vilkšanu, durstīšanu un kņudināšanu, par neaprakstāma ‚viegluma‘ sajūtu vai arī pēkšņi pazudušajām galvassāpēm.“

Ne tikai Trāberhofā norisinājās šādas bībeliskas ainas. It visur, kur vien Grönings parādījās, viņu tūdaļ pat ieskāva neskaitāmu slimo pūlis. Anita Hēne savā grāmatā Garīgie dziednieki šodien apraksta notiekošo ap Gröningu: „Kad Grönings vēl tikai pieteica savu ierašanos, jau iesākās svētceļojumi. Tipiskas bija ainas, kā žurnālists Rūdolfs Špics vienā Gröninga apmeklējuma laikā 1949. gada septembrī Minhenē bija novērojis:

‚Pulksten 19.00 tūkstošiem cilvēku stāvēja Saules ielā (Sonnenstraße). Pulksten 22:30 viņi joprojām stāvēja. Es esmu pieredzējis daudz piecos kara gados, bet nekad vēl nebiju tā satricināts kā šajās četrās stundās, kurās sēdēju iepretim Bruno Gröningam un pieredzēju briesmīgu posta un ciešanu parādi. Epileptiķi, aklie un paralizētie uz kruķiem spiedās pie viņa. Mātes sniedza Gröningam pretī savus paralizētos bērnus. Bija tādi, kas zaudēja samaņu, izskanēja kliedzieni, lūdzoši saucieni pēc palīdzības, vēlmes, nopūtas.‘ “

Varas iestādes atzīst labo gribu

Anita Hēne citē žurnālistu Rūdolfu Špicu: „‚Slimos uz nestuvēm, paralizētos, milzīgu cilvēku pūli novēroja vēl viens Minhenes žurnālists, Dr. Kurts Tramplers, arī Trāberhofā pie Rozenhaimas, kur Bruno Grönings toreiz dzīvoja. Tramplers ieradās kā reportieris no iknedēļas laikraksta Münchner Allgemeine – ļoti nosvērts žurnālists, kurš uzņēma tikai to, ko pats redzēja un dzirdēja: ‚Mēs tagad dzirdam no balkona nākošu balsi, kas nav Gröninga balss, un steigšanos pie loga. Minhenes policijas prezidents Pitcers uzrunā sapulcējušos. Viņš stāsta, ka išiasa kaite, kas viņu jau gadiem mocījusi, Gröninga klātbūtnē ir samazinājusies. Pitcers noteikti nav no cilvēkiem, kas sliecas uz hipersensibliem priekšstatiem, bet to, ko viņš sevī ir novērojis, to viņš var apliecināt. Tagad viņš publiski atzīst Gröningu, un CSU politiķis Hāgens seko viņam ar līdzīgu paziņojumu.‘ “

Arī Bavārijas varas iestādes bija noskaņotas labvēlīgi pret Bruno Gröningu. Dienas laikraksts Münchner Merkur 1949. gada 7. septembrī rakstā ar virsrakstu „Labvēlīgi pret Gröningu“ ziņoja: „Ministru prezidents Dr. Ehards pirmdien preses konferencē paziņoja, ka tik ‚sevišķas parādības‘ kā Bruno Grönings darbībai nevar ļaut tikt apturētai paragrāfu dēļ. Viņa skatījumā Gröninga darbības atļaujai Bavārijā nepastāv nekādi būtiski šķēršļi.

Bavārijas iekšlietu ministrija presē paziņo: Bruno Gröninga sākotnējā dziedināšanas spējas pārbaude ir parādījusi, ka tā var tikt aplūkota kā brīva darbība aiz mīlestības un šajos rāmjos tai nav vajadzīga nekāda atļauja saistībā ar likumu par dziedniekiem.“

No reputācijas nomelnošanas uz izdziedināšanu medicīnisku dokumentēšanu

Traberhofā tika sacelta liela ažiotāža saistībā ar Gröningu. Atradās daudz veiklu darboņu, kuri no viņa spējām gribēja saraust naudu. Tie radīja kaitējumu viņa slavai un reputācijai un tādējādi izraisīja varas iestāžu distancēšanos. Kad apstākļi kļuva neizturami, Grönings atgriezās atpakaļ Bavārijas kalnos.