Jauni ceļi un strupceļi

Profitētāji apkārt Gröningam

Pašnodēvēts Gröninga menedžeris ar īpašām prasībām

Aiz pateicības par savas sievas izdziedināšanu vangerogietis Oto Meklenburgs gribēja atbalstīt Bruno Gröningu un piedāvāja viņam konkrētus plānus dziedinātavu ierīkošanai. Bruno Grönings pieņēma šo piedāvājumu, un Meklenburgs kļuva par viņa „menedžeri“.

Decembra beigās viņi abi devās uz Vangerogi. Šeit Grönings runāja Meklenburga organizētos pasākumos un caur to notika neskaitāmas izdziedināšanas. Viņš dāvāja šim vīram savu pilnīgu uzticēšanos. Vienā no dokumentāli apliecinātajiem paziņojumiem 1950. gada 8. janvārī viņš pilnībā nodeva savas darbības nākotni Meklenburga rokās:

„Gröninga kungs apliecina savu piekrišanu šim Meklenburga kunga plānam un apņemas pilnībā nodot savu personu šī mērķa sasniegšanai, sniegt Meklenburga kungam plānotajai apvienības dibināšanai un arī pašai apvienībai tās paredzētajā darbībā visu nepieciešamo atbalstu un darīt visu savos spēkos esošo, kas var kalpot minētajiem mērķiem. Šīs saistības Gröninga kungs uzņemas gan personīgi Meklenburga kunga, gan arī dibināšanai paredzētās apvienības priekšā ar augstāk minētajiem mērķiem. Gröninga kungs apņemas nesniegt šo atbalstu nevienai citai personai un nevienam citam personu lokam. Viņš veiks savu darbību tikai apvienības ietvaros un tikai ar Meklenburga kunga piekrišanu.“

Vēl janvārī Meklenburgs nodibināja Apvienību Gröninga dziedināšanas metožu izpētei. Viņš pats kļuva par tās vadītāju un noteica sev mēnešalgu 1000 vācu marku apmērā. Bruno Grönings nesaņēma neko. Kļuva skaidrs, ka Meklenburgs neturēja savu solījumu. Viņš Gröningā redzēja neko citu kā vien naudas avotu un izsmējīgi nodēvēja viņu par „savu labāko zirdziņu stallī“. Slimie viņam bija vienaldzīgi. Ar līgumu viņš bija piesaistījis Gröningu sev, un „brīnumdziedniekam“ vajadzēja darīt to, ko viņš pieprasīja.

Tikai 1950. gada jūnijā Gröningam izdevās nošķirties no Meklenburga, par ko viņš tam zvērēja atriebties: „Gröningu es samalšu miltos, es saberzīšu visus viņa kauliņus.“

Dziednieks ar piedāvājumu uzstāties ar priekšlasījumiem

Pēc tam Grönings dažus mēnešus sadarbojās ar dziednieku Eiženu Enderlinu no Minhenes. Viņš Trāberhofā bija saņēmis izdziedināšanu un piedāvāja Bruno Gröningam noturēt priekšlasījumus viņa praksē. Taču izrādījās, ka arī Enderlins vēlējās gūt no tā sev labumu. Viņš nebija ieinteresēts palīdzēt, bet gribēja saraust kapitālu no „Gröninga fenomena“. Gada beigās Grönings nošķīrās no viņa, un arī vēlreiz viena sadarbība 1952/53 izjuka to pašu iemeslu dēļ.

Dziednieks karjerists

Turpmākajā laikā Grönings noturēja priekšlasījumus Veikershaimas pansijā Grēfelfingā. Žurnālists Kurts Tramplers viņu uzņēma pie sevis un organizēja tikšanās reizes. Viņš pazina Gröningu jau kopš 1949. gada rudens. Toreiz viņš bija ieradies Trāberhofā kā vienas Minhenes avīzes korespondents un necerēti saņēma kājas kaites izdziedināšanu. Aiz pateicības viņš uzrakstīja grāmatu Lielais pagrieziens un varas iestāžu priekšā iestājās par Gröningu. Līdzīgi kā pie Enderlina, arī Grēfelfingā priekšlasījumi bija labi apmeklēti. Notika neticamas izdziedināšanas. Taču pārtrūka saikne arī ar Trampleru. Kādu dienu viņš nolēma, ka ir pietiekami mācījies no Gröninga, šķīrās no viņa un sāka darboties kā patstāvīgs dziednieks.