Lielā tiesas procesa turpinājums
Apelācijas izskatīšana un revīzija
Gröninga neizdevīgā sākumpozīcija
Apelācijas sūdzības izskatīšanā 1958. gada janvārī Bruno Gröningam par sliktu nāca tas, ka nevis viņš, bet prokuratūra bija iesniegusi apelāciju. Bet viņam kaitēja ne tikai šī viņa toreizējā advokāta nolaidība; arī viņa vilcinātā aktu nodošana jaunajam Gröninga aizstāvim aizkavēja sagatavošanos noklausīšanai.
Kā vēl viens neizdevīgs apstāklis izrādījās daudz drošāka apsūdzības liecinieku uzstāšanās. Viņi šķita vienojušies punktā „Ārsta aizliegums“.
Cietums un naudas sods nosacīti, „apkaunojums“ bez dziedināšanas jautājuma noskaidrošanas
Tā skanēja spriedums šoreiz: astoņi mēneši cietumā par slepkavību aiz neuzmanības un 5000 vācu marku naudas sods par likuma par dziedniekiem pārkāpumu. Spriedums tika noteikts nosacīti.
Annija Frējina Ebnere, kas kā skatītāja tiesas zālē piedzīvoja kā pirmo, tā arī otro apelācijas noklausīšanu, spriedumu apzīmēja kā „apkaunojumu Vācijai“.
Bruno Grönings skaidroja, ka viņš tiek sodīts par to, ka dara labu. Viņš sūdzējās, ka neviens nepainteresējās par to, kā notiek izdziedināšana, pat ne viņa paša advokāti. Ja šis jautājums būtu noskaidrots, būtu izrādījies, ka viņa darbībai nav nekā kopīga ar medicīnisku ārstēšanu. Procesu nāktos pārtraukt. Taču šī jautājuma noskaidrošana tiesā nevienu neinteresēja. Par Gröningu bija jau iepriekš izveidots viedoklis, un no tā negribēja atkāpties.
Apelācijas iesniegums īsi pirms nāves
Taču arī tās vēl nebija procesa beigas. Šoreiz Bruno Grönings pieprasīja revīziju. Kā noklausīšanas datumu Minhenes augstākā reģionālā tiesa noteica 1959. gada 22. janvāri. Taču līdz tam vairs nenonāca, jo Bruno Grönings tajā pašā mēnesī nomira.
