Pirmais tiesas process un dziedināšanas aizliegums (1951-1952)
Gröninga darbība kā ārstēšana medicīniskā izpratnē?
Apsūdzība neatļautas dziedniecības praktizēšanas dēļ
1951. /1952. gadā Bruno Grönings Minhenē pirmo reizi neatļautas dziedināšanas veikšanas dēļ stājās tiesas priekšā. Ja Bavārijas iekšlietu ministrija viņa darbību 1949. gadā vēl traktēja kā „brīvprātīgu mīlestības darbu“, tad tagad tā tika vērtēta kā dziedināšanas darbība medicīniskā izpratnē.
Apsūdzība balstījās uz 1939. gada likumu par dziedniekiem, kas aizstāja līdz tam pastāvošo ārstnieciskās praktizēšanas brīvību, un paredzēja medicīnas nodošanu nacionālsociālistisko ārstu rokās.
Jā un nē attiecībā uz likuma par dziedniekiem pārkāpumu
Bruno Grönings tika attaisnots kā pirmajā, tā arī otrajā instancē. Minhenes tiesas priekšsēdētājs savā tiesas spriedumā paskaidroja:
„Tiesa uzskatītu par riskantu notiesāt apsūdzēto, balstoties uz vienpusēju viedokli. Jo tas, vai uz Gröninga darbību vispār ir attiecināms likums par dziedniekiem, ir vairāk nekā šaubīgi, jo tā ir pieskaitāma jomai, kas šodien vēl ir par maz izpētīta.“
Apelācijā attaisnošana gan tika apstiprināta, bet Bruno Gröninga darbība tika skaidri nodēvēta kā dziedināšanas darbība likuma par dziedniekiem izpratnē:
„Ar to apsūdzētais bez atļaujas un, nebūdams ārsts, ir veicis cilvēkiem slimību, kaišu vai ķermeņa bojājumu konstatēšanas, dziedināšanas vai atvieglošanas darbību, kas likuma par dziedniekiem izpratnē ir uzskatāma par dziedināšanas darbību. [...]“
Vainu izslēdzoši maldi vienlīdzīgi dziedināšanas aizliegumam
Sprieduma tupinājumā: „Apsūdzētā notiesāšana tomēr nevar sekot tādēļ, ka viņš attiecībā uz dziedināšanas darbības veikšanas objektīvo nozieguma sastāva pazīmi atradās vainu izslēdzošu maldu varā un tādējādi nerīkojās apzināti.“
Tā kā vainu izslēdzošie maldi, kuros Bruno Grönings skaitījās atradies, tiesas spriedumā tika izskaidroti, šī attaisnošana bija vienlīdzīga tiesas izdotam dziedināšanas aizliegumam. No šī brīža Bruno Gröningam bija jāzina, ka viņa darbība ir dziedināšas darbības veikšana likuma par dziedniekiem izpratnē un kā tāda bija aizliegta. Viņa darbības patiesais konteksts, kura rezultātā viņa darbības veidam nav nekā kopēja ar dziedināšanas darbību medicīnas izpratnē, netika saskatīts.
