Nošķiršanās no Gröninga apvienības

Laiks, lai savilktu bilanci par zaudējumiem

Aprobežots birokrātisms bezdarbībā noraugās uz Gröninga naudas sodu

1957. gada oktobrī nonāca līdz konfrontācijai starp Bruno Gröningu un Gröninga apvienības vadību. Aprobežota birokrātisma dēļ apvienība ļoti kaitēja Bruno Gröningam. Iemesls disputam bija tiesas procesa spriedums, saskaņā ar kuru Bruno Gröningam īsā laikā bija jāsamaksā 2000 vācu marku naudas sods. Tā kā viņš par savu darbību neņēma naudu un tādējādi viņam nebija pietiekošu finansu līdzekļu, Gröninga apvienības vadība jau tiesas procesa sākumā nolēma segt tās izmaksas, kas rastos. Bet tas, vai naudas sods arī attiektos uz tām, vadības vidū bija strīdīgs jautājums. Tā gribēja ilgstošā birokrātiskā ceļā pārbaudīt, vai apvienībai vispār ir pienākums maksāt 2000 vācu markas. Tikai pēc tam bija jāparūpējas par naudas summas sagādāšanu. Tādējādi bija redzams, ka nepieciešamie līdzekļi Bruno Gröningu sasniegtu daudz par vēlu - ja vien vispār sasniegtu. Apvienība bezdarbībā noraudzījās, kā Bruno Grönings stingri noteiktā soda nesamaksāšanas gadījumā būtu spiests iet cietumā. Caur to nonāca pie atklātas konfrontācijas un galu galā pie apvienības izjukšanas.

Neīsti draugi

Bruno Grönings savā 62 lappušu garajā bilancē par apvienības darbību minēja visus punktus, kuros apvienība bija tam kaitējusi. Kopsavilkumā viņš paskaidroja: „Ja es šodien salīdzinu savu iepriekšējo apkārtējo vidi (profitētājus Meklenburgu, Enderlinu, Šmitu un Hūlsmanu) ar pašreizējo vidi (apvienības vadības locekļi), tad nonāku pie tā paša iznākuma: šodien gala rezultātā ir noticis tas pats, kas toreiz. Šodien caur tiem cilvēkiem, kas gribēja būt mani lielākie, ciešākie un labākie draugi, nav iznācis nekas cits kā toreiz. Toreiz mani piekrāpa negodīgi darboņi. Šodien man atteica draugi, mierīgi noraugoties tajā, kā es eju caur procesiem, spriedumiem, ka nesaņēmu nekādu palīdzību, ka bez transportlīdzekļa vairāk nevarēju apmeklēt savas draugu kopas, ka nekas netika pasākts pret preses naidīgo propagandu, ka tika radīts tikai juceklis, ka nebija man blakus, kad man bija vajadzīgi cilvēki, kuri ar savu izglītību un zināšanām, un savu stāvokli sabiedrībā būtu varējuši un kuriem būtu bijis mani jāatbalsta; un tādēļ nevarēja nonākt līdz tam, kādēļ es nu reiz dzīvoju šeit, uz šīs zemes.

Neviens no šiem draugiem nelika lietā savu ‘Es’, lai cīnītos par manu brīvību, nevienam nebija drosmes, lai par mani patiešām iestātos. Nekas nenotika. Sīkumainā birokrātismā tika pieņemts lēmums pēc lēmuma. Neviens patiešām par mani neiestājās, neviens patiešām nelika lietā visu savu varu, lai beidzot mani atbrīvotu no visām šīm cīņām procesos, pret presi, par palīdzību, par automašīnu, kas bija salūzusi, pret iemīšanu dubļos un apmelojumiem utt. u. tjpr. un neatbrīvoja ceļu tam, lai es varētu darīt to, kādēļ esmu uz šīs zemes - lai nodotu cilvēkiem dzīves spēku un vestu cilvēkus pie ticības.

Ka tam man ir vajadzīgs miers un ka es nevaru atkal un atkal tikt kavēts caur pasaulīgām, ārējām ietekmēm, ka man patiešām ir vajadzīga aizsardzības siena, lai ļautu netraucēti darboties tam, kas man ir dots; par to neviens nedomāja, neviens no maniem draugiem, no tiem, kuri gribēja būt mani draugi. Tas ir tas apkaunojošais un man sarūgtinošais:

- profitētāji gribēja gūt savu labumu, tie tika atzīti kā slikti cilvēki.
- Draugi no Gröninga apvienības ir pārāk remdeni, pārāk vienaldzīgi, iecietīgi, es negribu teikt – ļaunprātīgi.

Un iznākums ir tas pats: es neesmu kļuvis brīvs. Daudzi draugi no Gröninga apvienības vadības neturēja savu solījumu. Caur visu, kas tika darīts, esmu tikai ticis sasaistīts.“

Apvienības iziršana

Vaisers atkāpās, un Gröninga apvienība, urai nekad nebija izdevusies uzņemšana apvienību reģistrā, pēc īsa laika tika izformēta. Tās vietā nāca Apvienība dvēseliski garīgu un dabisku dzīves principu veicināšanai. Tā tika dibināta 1958. gadā un tās priekšsēdētāji bija Ēriks Pelcs Vācijai un Aleksandrs Lojs Austrijai. Bet arī šī pēdējā Gröninga dzīves laikā nodibinātā apvienība neizpildīja to, ko viņš no tās cerēja. Statūtos pat netika pieminēts viņa vārds.