Slimību cēlonis

Ja trūkst savienojuma ar dievišķā spēka avotu

Slimība nav nejaušība

Daudzi cilvēki šodien dzīvo pārliecībā, ka slimība ir kaut kas nejaušs, kas pēkšņi parādās un skar cilvēku kā no zilām debesīm. Bruno Grönings turpretī teica: „Jo tālāk cilvēks aiziet no Dieva, apzināti vai neapzināti, jo mazāk dzīvības ir viņa ķermenī, un viņa orgāni vairs nefunkcionē tā, kā tiem vajadzētu. Viņš vairs nevar iet caur dzīvi pilns spēka. Viņš ir aizgājis prom no šī spēka avota. Viņš, galu galā, ir zaudējis savienojumu ar lielo, dievišķo spēka avotu. Viņš vairs nevarēja uzņemt sevī Dieva spēku. Un tā nu viņš, viņa ķermenis kļuva par vraku.“

Starp Dievu un cilvēkiem radās liela aiza

Kā cilvēks var atkal atgūt veselību, Bruno Grönings apraksta sekojoši: „Dievs ir radījis cilvēku skaistu, labu un veselu. Un Viņš tādu viņu arī grib. Sākotnēji cilvēkiem bija pilnīga saikne ar Dievu, bija tikai mīlestība, harmonija un veselība, viss bija viens. Bet kad pirmais cilvēks ieklausījās ļaunā balsī, kas runāja ārpus šīs vienotības, un izdarīja tā teikto, šis savienojums pārtrūka, un kopš tā laika Dievs ir šeit un cilvēks tur. Starp Dievu un cilvēkiem radās liela aiza. Tur nav savienojuma. Cilvēks - palicis pats par sevi - var lūgties un būt ticīgs, bet tam vienmēr viņa dzīves ceļa laikā centīsies uzbrukt ļaunais un noraut dziļumā. Jūs savā dzīves ceļā esat te nonākuši, te, lejā. Jūs piedzīvojat nelaimi, sāpes, nedziedināmas ciešanas. Es saku Jums: neejiet vēl dziļāk, bet gan - es aicinu Jūs uz lielo pagriezienu! Ejiet augšup, un pāri aizai es būvēju tiltu! Ejiet no ciešanu ceļa uz dievišķo ceļu! Uz tā nav nelaimes, nav sāpju, nav nedziedināma - uz tā viss ir labi. Šis ceļš ved atpakaļ pie Dieva!“