Domas ir spēki

Pozitīva doma rada, negatīva doma grauj

Bruno Grönings bieži mudināja savus klausītājus pārbaudīt viņu pašu domas un pieņemt tikai labās. Dievs un sātans nav tikai spēka, bet arī domu avoti. Tie nepārtraukti sūta domas: Dievs labās, bet sātans sliktās. Cilvēks nevar - tā apgalvoja Bruno Grönings - pats radīt domas, bet tas spēj tās tikai uzņemt.

„Ir tik svarīgi, kādas domas cilvēks pieņem, jo domas ir spēki. Ja cilvēks grib labu, tad viņam palīdz Dievs, ja viņš grib ļaunu, tad viņam palīdz sātans.“

Cilvēks nav padevīgi pakļauts visam tam, kas nāk viņa prātā. Viņš pats izlemj, kādas domas viņš pieņem un kādas ne. Izvēli tomēr viņam vajadzētu pieņemt rūpīgi, nevis pavirši. Aiz katras domas stāv kāds spēks: pozitīva doma rada, bet negatīva doma grauj; priecīga ziņa spārno, skumja - laupa dūšu. Domas ir garīgi spēki. Tās nes sevī varu, par ko šodienas cilvēce vēl maz ko nojauš. Viena no mīlestības radusies doma var cilvēku rosināt veltīt savu dzīvi otram cilvēkam. Bet doma, kas dzimusi no naida, var mudināt otru nogalināt. „Sargieties no katras ļaunas domas!“

„Visu, ko Jūs uzņemat sevī, Jums būs arī jādod no sevis“

„Tas Jums šodien jau jāapzinās, ka, ja Jūs uzņemat pat tikai vienu vienīgu ļaunu domu, Jūs atkal un atkal konstatējāt, ka Jūsos iekļūst arī turpmākas ļaunas domas un Jūs pēc tam runājāt arī ļaunus vārdus. Tātad - visu, ko Jūs uzņemat sevī, Jums būs arī jādod no sevis.“

„Uzņemot pat vienu ļaunu domu, Jūs kļūstat par ļaunā kalpu, Jūs patiešām kļūstat par sātana kalpu! Ļaujiet tam Jums būt par atgādinājumu!“

Cilvēks rīkojas pēc savas gribas

Bet ko cilvēks var iesākt pret šīm depresīvajām, šaubu, baiļu vai spaidu pilnajām domām, kā viņš var no tām aizstāvēties? Tās uznirst pēkšņi kā nez no kurienes, uzbrūk tam un grib sagrābt tā dvēseli. Kas viņam būtu jādara?

Sātans grib cilvēku ar negatīvām domām - vienalga, kādu nianšu - novest no dievišķā ceļa. Viņš grib, lai cilvēks baidās, dusmojas, šaubās par labo un pārkāpj Dieva likumus. Lai to sasniegtu, viņš cenšas to pārliecināt, ka cilvēks ir tikai spēļmantiņa sliktu domu un sajūtu rokās, ka viņš ir tām bezpalīdzīgi padots. Taču tie ir meli un viltus.

Dievs radīja cilvēku tā, ka viņš pats var izšķirties par savām domām, runāšanu un darīšanu. Ja slikta doma pazib viņa iekšējā redzesloka priekšā, viņš var to mierīgi, bet ar noteiktību noraidīt. Ja viņš pie tā stingri paliek, tad ļaunajam jāpazūd un tas nevar gūt pār viņu varu. Cilvēks ar savu brīvo gribu pats izlemj par savu likteni. „Cilvēks rīkojas pēc savas gribas. Kāda griba, tāda doma. Doma mudina cilvēku uz rīcību.“

Vispirms ir jāgrib būt veselam

Vienkāršā piemērā Bruno Grönings paskaidroja, cik liela nozīme ir domām. Mājas būvē pats pirmais impulss ir griba, respektīvi, vēlēšanās uzbūvēt māju. Doma kļūst arvien konkrētāka, līdz tiek radīts skaidrs plāns. Pagaidām būve eksistē tikai topošā mājas saimnieka fantāzijā. Faktiskā mājas būvēšana ir pēdējais solis garajā daudzo pārdomu un sagatavošanās darbu ceļā.

Tieši tāpat ir ar dziedināšanu. Vispirms ir jābūt gribai būt veselam, tad notiek šķiršanās domās no slimības un tad tiek uzņemtas domas par veselību. Tikai pēdējais solis ir ķermenī ienākoša veselība. Bet tas nav cilvēka darbs, bet gan Dieva žēlastības akts. Cilvēks nevar to nopelnīt, bet var to sasniegt.