Cilvēks ir gars
Ķermenis ir tikai zemes čaula garam un dvēselei
Bruno Grönings izskaidroja saviem klausītājiem cilvēka patieso būtību: „Kas Jūs esat?“ viņš jautāja. Klausītāji nezināja citas atbildes, kā tikai sava vārda nosaukšanu. Bet Bruno Grönings turpināja: „Vai Jūs esat ķermenis?“ viņš taujāja tālāk. Uz klausītāju klusēšanu viņš paskaidroja, ka cilvēks ir vienmēr bijis gars un ne ķermenis. Savu ķermeni mēs esam tikai patapinājuši no Dieva šai zemes dzīvei, saņēmuši to piedzimstot un atdosim to zemei, kad dosimies mājup pie Tēva. Mūsu dvēsele veido savienojumu starp garu un ķermeni un paņems labo un ļauno pieredzi līdzi viņsaulē. Dvēsele ir dievišķās dzirksts nesēja, kas tajā mirklī, kad cilvēks atveras ticībā, dara iespējamu saikni ar Dievu. Ja dvēsele noslēdzas neticībā, saikne ar Dievu paliek pārrauta.
Ķermenis tātad nav tā būtiskākā daļa cilvēkā, bet ir tikai zemes čaula garam un dvēselei. Tādējādi ar ķermeņa nomiršanu viss nav beidzies, kā šodien uzskata daudzi cilvēki, bet gan dzīve iet tālāk. Tā nav piesaistīta ķermenim.
Cilvēks nav ļauns - tikai tad, kad viņš pats sevi atstāj novārtā, viņš nonāk ļaunā valdījumā
Cilvēks ir gars, viņa ķermenis ir dāvana, ko Dievs dod viņa rīcībā kā darbarīku šai zemes dzīvei. Cilvēka patiesais uzdevums ir izmantot ķermeni labam un ar tā palīdzību īstenot darbā labas domas. Bet caur brīvo gribu cilvēkam ir arī iespēja to izmantot ļaunam - zagt, slepkavot, iznīcināt. Pēc cilvēka darbiem var noteikt, ar ko viņš ir savienots, kam viņš kalpo - Dievam vai sātanam. Tas nenosaka, ka cilvēks kā tāds ir labs vai slikts, bet gan:
„Cilvēks ir un paliek dievišķs; nekad viņš nav velnišķīgs, nekad viņš nav sātanisks, nekad cilvēks nav ļauns, bet gan viņš var tikai, ja viņš pamet Dievu, ja atstāj sevi novārtā, viņš var nokļūt ļaunā gūstā. Ļaunais sagūsta viņu, un viņam tad ir jākalpo ļaunajam. Ne jau cilvēks ir tas, kas dara ļaunu, bet gan ļaunais. No ļaunā mēs nevaram sagaidīt neko labu! Bet arī gluži tāpat no Dieva neko ļaunu!“
„Ja viņš [cilvēks] ir par vāju, viņš kļūst ļaunajam par upuri, viņš krīt lejup. Tad viņš vairs nevar iet šo ceļu, kas ved augšup, tam viņam trūkst spēka. Viņš krīt lejup un krīt ļaunajam rokās un tad tiek ļaunā izmantots. Ja netiek pasniegta glābjoša, palīdzīga roka, kas viņu no tā izrauj, viņš ir pazudis uz krietnu laiku. Tad viņam nāksies kalpot ļaunajam.“
Katrai domai ir iedarbība
Katra cilvēka pienākums ir uzturēt savā ķermenī kārtību. Bet katra negatīva doma, katrs ļauns vārds un katra ļauna darbība iedarbojas kaitējoši uz ķermeni, t.i., ja gars nav savienots ar Dievu un nododas negatīvajam spēkam, tas var novest pie ķermeņa saslimšanas.
Bet ja dvēsele atkal atveras dievišķā spēka ieplūšanai un savienojas ar garu, rezultāts būs ķermeņa izveseļošanās. Šī iemesla dēļ paša cilvēka garīgā stāja ir tik izšķiroša. Nekad izdziedināšana nedrīkst tikt apsolīta. Tas vienmēr ir atkarīgs no cilvēka paša, kā viņš atveras labajam un pieņem sirdī Bruno Gröninga mācību. Ķermeņa terapija var tikai apkarot sekas, bet ne aizvākt cēloni. To var tikai cilvēks pats, ja viņš veic „lielo pagriezienu“.
