Pretstati „Labais“ un „Ļaunais“/h1>

Cilvēks dzīvo starp tiem un viņam pastāvīgi ir izvēle

Ja cilvēkam caur brīvo gribu ir iespēja izlemt, rodas jautājums: kas ir tās alternatīvas, starp kurām viņš var izvēlēties? Bruno Grönings par to izsakās sekojoši: „Atzīstiet un neaizmirstiet, draugi, ka cilvēks dzīvo starp labo un ļauno. To vidū viņš dzīvo, te ir labais, tur ir ļaunais, un tam pa vidu ir cilvēks, viņš izlemj.“

Cilvēkam ir izvēle. Viņš var darīt labu vai ļaunu. Ja kāds no viņa tuvākajiem atrodas postā, viņš var tam palīdzēt, var bez uzmanības paiet garām vai arī pat izmantot savā labā otra postu. Viņš var darīt, ko vēlas. Cilvēks vienmēr savā dzīvē - apzināti vai neapzināti - stāv krustcelēs, kurās viņam jāizšķiras par labu vai par sliktu ceļu. Lielākoties tās ir ikdienas lietas, kas nosaka likteņa gaitu.

Kā tas ir, piemēram, kad aiz niknuma par patiesu vārdu šķiras no drauga, aiz dusmām par priekšnieku aiziet no darbavietas vai slimīga lepnuma dēļ noraida vienreizēju piedāvājumu? Cik bieži tie ir spontāni lēmumi, kurus vēlāk nožēlo, bet vairs nevar atgriezt. Viens sīks acumirklis var noteikt visas turpmākās dzīves gaitu - uz labu vai uz ļaunu.

Konstruktīvie un destruktīvie spēki

Bet kā tas ir? Kas slēpjas aiz jēdzieniem „labais“ un „ļaunais“? Vai visa dzīve nav nejaušu sagadīšanos ķēde, kurai cilvēks ir bezpalīdzīgi pakļauts?

Labais - tā skaidroja Bruno Grönings - nāk no Dieva, ļaunais no Viņa pretinieka - no sātana. Viņš patiešām pastāv un ir uzstādījis sev par mērķi iznīcināt visu labo, visu dievišķo. Bruno Grönings teica: „Kurš to dara, kurš neatstāj neko neizmēģinātu, lai iznīcinātu labo, dievišķo? No kurienes nāk slimības, visa tā slimības, kas aug uz šīs zemes? Paņemiet, ko vien vēlaties, kādu augli vai kādu dzīvu radību, sātans atkal un atkal cenšas visu iznīcināt. Arī pie cilvēka viņš ir ķēries.“

„Sātans, kurš eksistē uz šīs zemes, izmanto visus līdzekļus, lai iznīcinātu labo un dievišķo.“

„Kur ir Dievs, tur ir mīlestība, kur sātans, tur karš.“

Garīgajā pasaulē šie abi pretpoli stāv viens otram pretī: Dievs kā pati dzīve un sātans, kurš to grib iznīcināt. Tiem abiem katram savā pusē ir garīgo būtņu pulki, un cīņa rit sīva. Abu pušu rīcībā ir milzīgs enerģijas daudzums. To būtību Bruno Grönings aprakstīja vienkāršiem vārdiem: „Dievišķais spēks ir konstruktīvs, ļaunais, velnišķīgais, sātaniskais ir destruktīvs.“

Abus cilvēks var uzņemt sevī un ļaut tiem darboties kā ķermenī, tā arī dvēselē. Tas viens spēks darbojas spēcinoši un konstruktīvi, bet otrs - vājinoši un destruktīvi. Pozitīvais spēks nes sevī veselību, bet negatīvais - slimību.

Slimība nav Dieva sods, bet gan nepareizu domu un darbību sekas

Bruno Grönings teica, ka slimība nāk no ļaunā un nevis - kā daudzkārt tiek apgalvots - ir Dieva sods. Šādas domas viņš sauca par meliem un ar noteiktību tās noraidīja. Dievs nesoda! Slimība ir nepareizu domu un darbību sekas. Ja cēlonis ir aizvākts, efekts arī izzudīs, un tā ir Dieva griba.

„Ne jau kā cilvēki domā, ka slimība esot Dieva sods. To var salīdzināt to, ka bērns pamet vecāku mājas. Tad vecāki vairs nevar turēt rokas pāri viņam, viņi vairs nevar bērnu pasargāt. Un tā arī mēs esam pametuši savu Tēvu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mēs esam tikai Dieva bērni. Tikai Viņš var mums palīdzēt! Un Viņš mums palīdzēs, ja mēs atkal būsim atraduši ceļu pie Viņa.“