Izdziedināšana no hroniskām muguras sāpēm, kas aizsākās pēc negadījuma
Abeisekera Abeisinge (55, budists), Ratmalana (Šrilanka)
Kopš 1978. gada es cietu no spēcīgām muguras sāpēm, kas mani ļoti nomocīja un ierobežoja. Toreiz kopā ar diviem draugiem es mēģināju izkustināt vienu lielu, varenu akmeni, taču kādā brīdī mani draugi akmeni palaida vaļā, kamēr es vēl to turēju. Svars bija par lielu, un tūdaļ pat man radās sajūta, itin kā mans mugurkauls būtu pārlūzis divās daļās un ķermenis saplēsts gabalos. Sāpes bija ļoti stipras, un es vairs nevarēju pakustēties. Maniem draugiem nācās mani aiznest uz tuvāko slimnīcu, kur es mēnesi tiku ārstēts. Ārsts diagnosticēja sastiepumu. Viņš man teica, ka pēc noteikta laika atkal varētu kļūt labāk un man turpmāk regulāri viņu jāapmeklē.
Durošas sāpes
Tas arī bija nepieciešams, jo vienmēr, kad es centos celt ko smagāku, kad ātri gāju vai arī pagriezos uz sāniem utt., man arī turpmāk tieši muguras vidū bija šīs durošās, neizturamās sāpes. Parasti pēc tam man bija vajadzīgas apmēram 15 minūtes, lai atkal spētu pakustēties. Ar lielām grūtībām un citu palīdzību es apgūlos un, ieņēmis pretsāpju zāles, atpūtos. Cita sarpā es pielietoju arī pretsāpju plāksterus, eļļas masāžas un gaismas terapiju. Kaut arī šīs procedūras man deva atvieglinājumu un zināmā mērā atslābināja, tas bija tikai laicīgs uzlabojums. Neviena no šīm procedūrām mani pilnībā neatbrīvoja no sāpēm.
Nekādu izredžu uz izveseļošanos
Es bieži biju slimnīcās un nepārtraukti lietoju pretsāpju līdzekļus. Pie tam naktī sāpju dēļ man tika laupīts arī miegs. Savus ikdienas darbus, ko iepriekš biju paradis darīt, es vairs nevarēju paveikt. Ļoti grūta bija pat vieglu lietu nešana vai pieliekšanās. Es varēju noiet vien īsas distances un nevarēju kāpt pa kāpnēm, kas manu kā interjera dizainera darbu ļoti ierobežoja. Kaut arī es nepametu savu profesionālo darbību, arī birojā daudz nevarēju paveikt, jo ilgāka sēdēšana man sagādāja spēcīgu diskomfortu. Tādējādi mana darbība bija ierobežota, es varēju paveikt vien ļoti vieglus darbus. Tas mani dvēseliski ļoti nomāca, un es kļuvu arvien depresīvāks.
Izdziedināšana - miera sajūta un sirsnīga vēlēšanās kļūt veselam
2008. gada februārī es iepazinos ar vietējās Bruno Gröninga Draugu loka kopas vadītāju Ratmalanā. Es viņai pastāstīju par muguras sāpēm un viņa pastāstīja man par Bruno Gröninga mācību. Tas bija tik vienkārši, un es uzreiz piedalījos kopas stundā. Uzņemot dziedinošo spēku, es izjutu miera sajūtu un sirsnīgu vēlēšanos kļūt veselam. Jau kopas stundas laikā sāpes mazinājās un stundas beigās es biju pilnīgi brīvs no tām. Kopš tā laika sāpes vairs nav parādījušās. Man vairs nav vajadzīgi medikamenti. Es apmeklēju vietējās kopas stundas un mājās regulāri veicu Einstellen. Tagad es atkal jūtos labi un esmu laimīgs, atkal jūtos kā normāls cilvēks un varu vadīt savu iepriekš ierasto aktīvo dzīvesveidu. Bez problēmām varu nokārtot visas lietas birojā un mājās. Naktīs varu labi izgulēties bez kādiem traucējumiem. Es nesu smagas lietas, kā biju paradis pirms negadījuma, un varu noiet garus ceļa gabalus.
Ārsta komentārs:
Šajā panākumu aprakstā acīmredzami ir runa par sastiepumu mugurkaula apvidū. Sāpes bija kļuvušas hroniskas, tā ka Abeisinges kungs savā profesionālajā un ikdienas dzīvē bija ievērojami ierobežots. Tas ir ļoti neparasti un no medicīniskā viedokļa neizskaidrojami, ka vairāk kā trīsdesmit gadus pastāvējušas muguras sāpes pēkšņi pazūd līdz ar ievadīšanu Bruno Gröninga mācībā un pēc tam, par spīti fiziskajai slodzei, vairāk nav parādījušās. Kopsakarība laika ziņā starp Heilstrom uzņemšanu un izdziedināšanās iestāšanos ir vairāk nekā acīmredzama.
Dr. med. G. Bletners, ārsts
