Izdziedināšana no bronhiālās astmas
Lilī Agbetsiafa (58), Akra, Āfrika
Manas ciešanas sākās, kad man bija aptuveni 23 gadi. Ārsts diagnosticēja hronisku astmu. Tā pavadīja mani vairāk nekā 30 gadus. Ar laiku lēkmes kļuva arvien spēcīgākas. Tās uznāca atkal un atkal, dažreiz divas līdz trīs reizes dienā, un daļā gadījumu bija ļoti stipras. Tajos brīžos man bija ļoti grūti elpot un vispār ievilkt plaušās gaisu. Lēkmes nekad neizpalika ilgāk par vienu nedēļu. Mans vīrs mani bieži veda uz slimnīcu, it sevišķi naktīs mans stāvoklis nereti bija kritisks, un es bieži vien domāju, ka nosmakšu.
Vienmēr līdzi inhalators
Inhalators bija mans pastāvīgais pavadonis - dienā es to nesāju līdzi somiņā, naktīs tas bija pa rokai zem mana spilvena. Papildus tabletēm, ko man vajadzēja lietot, inhalators man bija neaizvietojama palīdzība lēkmju laikā. Es izmēģināju arī mūsu tradicionālo augu medicīnu, taču tā sniedza pavisam nelielu uzlabojumu vai arī vispār nekādu. Visu šo gadu laikā es strādāju birojā. Ārstu diagnoze bija gan alerģiskā, gan arī nealerģiskā bronhiālā astma. Es reaģēju, piemēram, uz spēcīgi smaržojošu parfīmu, putekļiem un virtuves tvaikiem. Pat auksti dzērieni varēja izsaukt lēkmi.
Pārliecināta par to, ka nav dziedināma
Neviens no daudzajiem ārstiem, neviena no neskaitāmajām terapijām, kas man tika izmēģinātas, nekas nespēja man ilgstoši palīdzēt. Mūsu ģimenes ārsts, pilsētas universitātes klīnikas stacionārais ārsts, bija man pieejams cauru diennakti. Tā kā gan manā dzimtenē Ganā, gan arī manā ģimenē astma skaitījās nedziedināma slimība, es to arī pieņēmu, turklāt arī mans tēvs un abas vecākās māsas cieta no tās līdz pat savai nāvei.
Vienā mirklī tas viss bija garām
2002. gada jūnijā mans vīrs atnesa man uz mājām grāmatu par ievadu Bruno Gröninga mācībā un pastāstīja par visiem tiem ''brīnumiem'', ko šī mācība bija radījusi daudzu cilvēku dzīvēs, un ka arī es varu kļūt vesela. 2002. gada jūlijā es tiku ievadīta mācībā Draugu kopā Akrā, sekoju mācībai ar lielu sajūsmu un regulāri kopā ar savu vīru veicu Einstellen. Es biju pārliecināta, ka kādu dienu es arī tikšu izdziedināta. Panākumu aprakstu lasīšana mani ļoti iedrošināja. Pēc pēdējās spēcīgās lēkmes 2004. gada 12. decembrī nākamajā rītā, 13. decembrī, es sajutu, ka nu biju brīva. Līdz pat šai dienai man vairs nekad nav bijis lēkmju, man vairs nav vajadzīgi ne medikamenti, ne inhalatori. Tagad es varu darīt visu, piemēram, kāpt pa augstām kāpnēm, uzturēties virtuves aromātu pilnā virtuvē, ieelpot stipri smaržojošus parfīmus utt.
Ārsta komentārs:
Bronhiālā astma ir hroniska, iekaistoša elpceļu saslimšana, kuras gadījumā raksturīga lēkmjveidīga bronhu sašaurināšanās ar izelpošanas traucējumiem un no tā rezultējošos elpas trūkumu. Kā arī šajā gadījumā, 80% gadījumu pieaugušajiem pastāv jaukta astmas forma, kas sastāv no alerģiskas un nealerģiskas bronhiālās astmas, kas konvencionāli tiek ārstētas ar kortizonu un bronhus paplašinošiem medikamentiem kā Sympathomimetika, Theophyllin, Anticholinergika. Tas Agbetsiafas kundzei deva atvieglojumu, bet nekad nenoveda līdz izārstēšanai. Pēc šādu vairāk nekā 35 gadu ciešanu apraksta raksturotās smaguma pakāpes nekāda izdziedināšana vairāk nebūtu bijusi gaidāma. Tādēļ pēkšņā Agbetsiafas kundzes izdziedināšanās var tik saprasta kopsakarībā ar Heilstrom uzņemšanu pēc Bruno Gröninga mācības. No medicīnas viedokļa to nevar izskaidrot.
